Es atceros, ka tēvam jau no laika gala bija tukša gurķu burka, kuru viņš katru vakaru piepildīja ar monētām no savām bikšu kabatām.
Kā mazu bērnu, mani vienmēr aizrāva skaņa, ko radīja burkā krītošās monētas. Tās jautri skanēja, kad burciņa bija gandrīz tukša. Laika gaitā, piepildoties burkai, skaņa kļuva arvien trulāka. Es tupus un rāpus aplūkoju rūsganās un sudrabainās monētas, kas mirdzēja kā pirātu dārgumi, īpaši tad, kad guļamistabā iespīdēja saule.
Lai turpinātu lasīt stāstu, šķir nākamo lapu!
Tevi noteikti interesēs
- “Man ir 20 gadu pieredze!”: dārza influenceris Dāvids pastāsta, kā aprēķināt, cik daudz tomātu stādiem jāapgriež lapasby Laura Andersone
- Nolēmām uz pāris dienām aizbraukt uz Liepāju pie brāļa, bet viņa sieva mums izrakstīja rēķinu par ēšanu un dzīvošanuby Rinalds Bergmanis
- “Tas nav pats svarīgākais dzīvē…”: aktrise un psiholoģe Diāna Zande negaidīti par savu dzīvi atklāj līdz šim nezināmus faktusby Laura Andersone